Divdesmitie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un desmitie latviešu Deju svētki notiek Rīgā no 1990. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.
Svētku virsdiriģenti: Leonīds Vīgners, Haralds Mednis, Jānis Dūmiņš, Daumants Gailis, Imants Kokars, Gido Kokars, Edgars Račevskis, Ausma Derkēvica, Pauls Kvelde, Jānis Zirnis*, Terēze Broka, Sigvards Kļava*, Juris Kļaviņš, Jānis Erenštreits, Ivars Bērziņš, Leons Amoliņš* Imants Resnis* Aleksandrs Viļumanis*. (* Svētku simfoniskās mūzikas koncerta diriģenti.)
Ārzemju latviešu diriģenti: Viktors Bendrups (Austrālija), Daira Cilne (ASV), Andrejs Jansons (ASV), Vizma Maksiņa (Kanāda), Marks Opeskins (Vācija), Arvīds Purvs (Kanāda), Lilija Zobens (Anglija), Roberts Zuika (ASV).
Pūtēju orķestru virsdiriģenti: Gunārs Ordelovskis, Jānis Ābols, Raimonds Igolnieks, Jānis Raslavs. Deju virsvadītāji: Ingrīda Saulīte, Uldis Žagata, Zigurds Miezītis (Kanāda), Harijs Sūna, Osvalds Štrauss, Vilis Ozols, Uldis Šteins, Imants Magone, Marga Apsīte, Aija Baumane, Ieva Adāviča, Ojārs Grasis, Taisa Aruma, Donāts Doniks, Uldis Ozols, Uldis Rikmanis, Rita Spalva.
Tautas mūzikas orķestru diriģenti: Vilis Kokamegi, Jānis Grigalis, Ēvalds Daugulis, Aivars Klingenbergs.
Piedalās 35438 dalībnieki. No tiem kopkorī – 20399, apvienotajā deju kopu sniegumā stadionā "Daugava" – 10116, apvienotajā pūtēju orķestrī – 2062. Pirmo reizi tik plaši pārstāvēta ārzemju latviešu amatiermāksla – 28 koru un tautas deju ansambļu 841 dalībnieks. Dziedātie nacionālās klasikas un folkloras aranžējumu šedevri – tautas garīgo centienu un jūtu kultūras simboli. 1990. gada dziesmu svētki notiek atgūstamās garīgās un politiskās brīvības zīmē. Svētku programma ir brīva no cenzūras spaidiem, tajā atgriežas daudz aizliegto dziesmu. Un pats lielākais guvums – svētkos piedalās pasaules latviešu diasporas kori un diriģenti. Arī tā latviešu tautas daļa (ap 200 000), kura nevēlēdamās atkal nonākt okupācijas varā, 1944. un 1945. gadā atstāja Latviju kā kara bēgļi, izvērsa savās mītnes zemēs nacionālu kultūras dzīvi. Pusgadsimta laikā bija sazarojusies koru kustība ārzemēs, gadu no gada notikušas dziesmu dienas vai dziesmu svētki pa kārtai Anglijā, Austrālijā, Kanādā, Zviedrijā. Pirmo reizi tik plaši pārstāvēta ārzemju latviešu amatiermāksla. Šajos svētkos vainagojās visa līdzžinējā organizatoriskā un mākslinieciskā pieredze.

Divdesmit pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un vienpadsmitie Deju svētki notiek Rīgā no 1993. gada 27. jūnija līdz 4. jūlijam.
Svētku virsdiriģenti: Jānis Dūmiņš, Imants Kokars, Gido Kokars, Edgars Račevskis, Ausma Derkēvica, Pauls Kvelde, Jānis Zirnis, Terēze Broka, Sigvards Kļava, Juris Kļaviņš, Jānis Erenštreits, Romāns Vanags, Jēkabs Ozoliņš, Eduards Grāvītis, Viesturs Gailis, Lilija Zobens (Anglija), Vizma Maksiņa (Kanāda), Astra Kronīte (Austrālija), Ernests Brusubārdis III (ASV).
Goda virsdiriģenti: Leonīds Vīgners, Haralds Mednis, Roberts Zuika.
Simfoniskā orķestra diriģenti: Pauls Megi, Imants Resnis, Aleksandrs Viļumanis, Jānis Kaijaks, Viesturs Gailis.
Pūtēju orķestru virsdiriģenti: Jānis Ābols, Raimonds Igolnieks, Jānis Raslavs, Vilis Kokamegi, Jānis Puriņš, Pēteris Rudzītis.
Deju virsvadītāji: Ingrīda Saulīte, Uldis Žagata, Osvalds Štrauss, Vilis Ozols, Imants Magone, Uldis Šteins, Harijs Sūna, Aija Baumane, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Uldis Ozols, Jānis Ērglis, Ilmārs Dreļs, Ilze Mažāne, Andris Ezeriņš, Elmārs Belinskis, Fredrihs Aigars, Vilnis Birnbaums, Agris Daņiļēvičs, Skaidrīte Darius, Voldemārs Dzelme, Zigurds Miezītis, Jēkabs Stumbris, Alfrēds Rūja, Rita Spalva, Dzintars Zeibots, Ernests Spičs.
Tautas mūzikas orķestru diriģenti: Harijs Millers, Arturs Kloppe, Juris Lassenbergs, Ēvalds Daugulis.
Kopkorī 13000 dziedātāju, apvienoto deju kopu koncertos stadionā "Daugava" 10746 dejotāji, apvienotajā pūtēju orķestrī 1600 muzikantu. Uzstājas arī folkloras un tautas mūzikas ansambļu 700 dalībnieki. Ārzemju latviešu kordziedāšanas un tautisko deju amatierus pārstāv 27 vienību 700 ciemiņi.

Divdesmit otrie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un divpadsmitie Deju svētki notiek Rīgā no 1998. gada 28. jūnija līdz 5. jūlijam.
Koru virsdiriģenti: Imants Kokars, Gido Kokars, Jānis Zirnis, Edgars Račevskis, Ausma Derkēvica, Terēze Broka, Jānis Dūmiņš, Sigvards Kļava, Jēkabs Ozoliņš, Juris Kļaviņš, Arvīds Platpers, Jānis Erenštreits,Pauls Kvelde, Romāns Vanags, Māris Sirmais, Eduards Grāvītis, Vizma Maksiņa, Lilija Zobens.
Goda virsdiriģenti: Leonīds Vīgners, Haralds Mednis, Roberts Zuika.
Simfoniskā orķestra diriģenti: Leons Amoliņš, Viesturs Gailis, Sigvards Kļava, Imants Kokars, Jēkabs Ozoliņš, Imants Resnis, Aleksandrs Viļumanis, Jānis Zirnis, Arvīds Platpers.
Deju virsvadītāji: Ingrīda Saulīte, Imants Magone, Rolands Juraševskis, Vilnis Birnbaums (ASV), Ilze Mažāne, Andris Ezeriņš, Agris Daņiļēvičs, Osvalds Štrauss, Ojārs Grasis, Aija Baumane, Zanda Mūrniece, Elmārs Belinskis, Jānis Butkēvičs, Ilmārs Dreļs, Vilis Ozols, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, Jānis Ērglis, Arta Sakārne, Rita Spalva.
Goda virsvadītāji: Harijs Sūna, Alfrēds Spura, Uldis Žagata.
Pūtēju orķestru virsdiriģenti: Jānis Puriņš, Pēteris Rudzītis, Raimonds Igolnieks
Tautas mūzikas orķestru diriģents Jānis Grigalis.
Piedalās 28 864 dalībnieki. To skaitā: 13402 kopkora dziedātāju. Apvienoto deju priekšnesumos stadionā "Daugava" un “Sporta manēžā” 10 659 dejotāji. Apvienotajās folkloras kopās – 813, tautas muzikanti – 118, pūtēju orķestrī – 1692, apvienotajā profesionāļu simfoniskajā orķestrī 300 mūziķi.

XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki notika šā gadsimta un gadu tūkstoša izskaņas gaisotnē. Tie izvērtās par vispārējiem latviešu kultūras svētkiem, kuros latviešu kultūra bija pārstāvēta pilnā spektrā, aptverot gan tautas mākslu, gan profesionālās mākslas svarīgākās nozares. Svētki kļuva par Rīgas 800 gades svinību ieskaņas gada kulmināciju, šajos svētkos paplašinājās arī svētku nacionālās robežas, ietverot sevī pasaules mūzikas kultūras mantojumu. Latviju kā pasaulei atvērtu zemi iepazina daudzie svētku viesu kolektīvi.

Dziesmu svētki Rīgai-800

www.dziesmusvetki-rigai800.lv